LB History background

Darbība

Organizācija
Organizācija

Latvijas Bankas dibināšana 1922.gadā, gluži kā atjaunošana pusgadsimtu vēlāk, ritēja vairākus gadus soli pa solim sarežģītos politiskos un sociāli ekonomiskos apstākļos. Laikmeta vajadzības diktē centrālās bankas organizāciju.

Šodien Latvijas Banka ir valsts centrālā banka un Eirosistēmas daļa, kur kopīgi lemtas monetārās politikas pamatmērķis ir cenu stabilitāte - priekšnoteikums veselīgai tautsaimniecībai. pārvaldām ārvalstu valūtas un zelta rezerves, emitējam skaidro naudu Latvijā, līdzdarbojamies maksājumu sistēmu raitas darbības nodrošināšanā, nodrošinām Kredītu reģistra darbību un apkopojam finanšu statistiku, veicinām pētniecību makroekonomikā, finansēs un sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas pamatiem un situāciju.

Saistītie raksti

07.11.2018.
1921: Latvijas diplomātisko pārstāvju un iedzīvotāju iesaistīšana Latvijas emisijas bankas dibināšanā
Uzzini vairāk
15.11.2018.
1922. gads. Skaidrība par Latvijas Bankas izveides modeli: ar valsts kapitālu, bez privātā iekšzemes un ārvalstu kapitāla
Uzzini vairāk
07.12.2018.
Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu amata kandidātu izvirzīšanā
Uzzini vairāk
25.10.2022.
Latvijas Bankas atjaunošana deviņdesmitajos. Einars Repše atceras
Uzzini vairāk
27.10.2022.
Latvijas Bankas atjaunošana deviņdesmitajos. Einars Repše atceras - 3
Uzzini vairāk
Pārvaldība
Pārvaldība

Savas naudas ieviešana, tās vērtības stabilizācija, ir bijis viens no svarīgākajiem uzdevumiem Latvijas Republiku dibinot, tāpat arī – atjaunojot, rūpēs par pamatu tautsaimniecībai un iedzīvotāju labklājībai. Tam bija nepieciešama darboties spējīga, politiski neatkarīga, finansēs stipra centrālā banka.  

Kā pirmskara Latvijas Bankā, tā 1990. gados te darbojusies divu līmeņu pārvaldības struktūra: Latvijas Bankas vārdā lēmumus pieņēma tās padome, savukārt Latvijas Bankas praktiskā darba veikšana un operatīvā vadīšana, īstenojot Latvijas Bankas padomes lēmumus, bija valdes kompetencē. 2021. gadā pāriets uz viena līmeņa pārvaldības modeli, nodrošinot efektīvāku pārvaldības lēmumu pieņemšanu un informācijas apmaiņu.

Saistītie raksti

31.05.2018.
Latvijas Bankas valdes portrets 20. gs. 20. un 30. gadu ekonomiskajā un politiskajā ietvarā I
Uzzini vairāk
17.07.2018.
Latvijas Bankas valdes portrets 20. gs. 20. un 30. gados II: Pretrunīgā “kredītu restrikcija"
Uzzini vairāk
08.08.2018.
Latvijas Bankas valdes portrets 20. gs. 20. un 30. gados III: Ārvalstu valūtas un zelta rezerves
Uzzini vairāk
30.08.2018.
Latvijas Bankas valdes komunikācijas principi un to īstenošana 20. gs. 20. un 30. gados
Uzzini vairāk
06.09.2018.
K. Ulmaņa autoritārās un padomju totalitārās ideoloģijas izpausmes Latvijas Bankas valdes darbībā
Uzzini vairāk
07.12.2018.
Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu amata kandidātu izvirzīšanā
Uzzini vairāk
25.05.2022.
Latvijas Bankas pārvaldība kopš 1990. gada
Uzzini vairāk
Monetārā politika
Monetārā politika

Iepriekšējā gadsimta gaitā nobriedusi izpratne par neatkarīgas centrālās bankas uzdevumu: nodrošināt tautsaimniecības asinsriti – drošu naudu - un virzīties uz zemu inflāciju, stabilu finanšu sistēmu.

Latvijas Banka rūpējas par mūsu eiro naudu Latvijā un piedalās eiro monetārās politikas lēmumos, kas top kopā ar citām nacionālajām centrālajām bankām un Eiropas Centrālā banku Eirosistēmas ietvarā. Šie lēmumi ietekmē tautsaimniecības virzību - cik tā strauja jeb lēna, tie skar aizņemšanās iespējas un maksu par to – procentus, tāpat kā noguldījumu nosacījumus. Centrālās bankas kopš iepriekšējās finanšu krīzes iepirkušas valstu parādzīmes lielos apjomos, balstot tautsaimniecības aktivitāti un iesaistītās klimata pārmaiņu finanšu norisēs.

Saistītie raksti

19.06.2019.
Krīzes un sarežģīti uzdevumi centrālajai bankai – monetārā politika 20. gs. 90. gadu otrajā pusē
Uzzini vairāk
15.11.2017.
Vēsturisks ieskats monetārajā politikā Latvijā 1918.–1940. gadā
Uzzini vairāk
07.06.2018.
Skaidrās naudas deficīts, pagaidu rubļi un cenu stabilizācija – monetārā politika 20. gs. 90. gadu sākumā
Uzzini vairāk
Rezerves
Rezerves

Rezervju turēšana un pārvaldīšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem valsts centrālajai bankai tajās ES dalībvalstīs, kura ieviesušas eiro, tām vienoti strādājot Eirosistēmā kopā ar Eiropas Centrālo banku.

Latvijā 20. gs. sākumā rezervju krājums – galvenokārt, zelta krājums, tapa kā viens no līdzekļiem naudas stabilitātes nodrošināšanai. Neatkarības atjaunošana ļāva nacionālo centrālo banku atjaunot kā 1922.gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņēmēju - vēl šodien Latvijai turpina piederēt tas kapitāls, ko pirms gadu simta saziedoja tauta. Joprojām Latvijas Banka ieguldījumu pārvaldīšanu ierindo stūrakmeņos un finanšu aktīvus pārvalda, ieguldot drošos un likvīdos finanšu instrumentos.

Saistītie raksti

07.12.2017.
Latvijas Bankas rezervju izveide
Uzzini vairāk
Statistika
Statistika

Statistiku Latvijā, tāpat kā citur Eiropas Savienības valstīs, sagatavo statistikas iestāde un centrālā banka - atbildība sadalīta pēc lietpratības jomām. Mūsu naudas monetārās politikas nospraušanai ir svarīga saskaņota statistika. Tā ir priekšnoteikums Eirosistēmas centrālo banku vienotai monetārajai, ekonomiskajai un strukturālajai analīzei.

Latvijas Banka vāc un sagatavo monetāro un finanšu statistiku, maksājumu bilanci un starptautisko investīciju bilanci, ārvalstu tiešo investīciju datus, finanšu kontus, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes rādītājus.

Saistītie raksti

08.02.2018.
Latvijas Bankas ieguldījums ekonomikas zinātnes un statistikas attīstībā 20. gs. 20. un 30. gados
Uzzini vairāk

Personības

Lasīt vairāk

Kārlis Vanags

Kārlis Vanags

Galvenais direktors

(1926-1940)

(29.03.1883.–09.06.1942.)

Latvijas Bankas direktors (1922–1923)
Galvenā direktora vietnieks (1923–1926)
Galvenais direktors (1926–1940).

Sabiedriski politiskā darbība

Studentu korporācija "Talavija" (tās biedrs 1906.–1916. gadā un filistru biedrības biedrs 1916.–1940. gadā).

Latviešu zemnieku savienības biedrs (1917–1934).

Triju Zvaigžņu ordenis (16.11.1926., III šķira; 16.11.1932., II šķira)
Aizsargu Krusts

Lasīt vairāk

Jānis Stalbovs

Jānis Stalbovs

Direktors

(1925-1940)

(05.02.1886.–17.12.1950.)

Latvijas Bankas Daugavpils nodaļas pārvaldnieks (1922–1923)
Latvijas Bankas vecākais pilnvarotais (1923–1925)
Latvijas Bankas direktors (1925–1940).

Sabiedriski politiskās aktivitātes 

Studentu korporācija "Talavija" (bijis arī tās filistrs),
Rīgas Latviešu biedrības biedrs
Latviešu un britu biedrības biedrs.

17.11.1928. Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira

Lasīt vairāk

Ringolds Kalnings

Ringolds Kalnings

Padomes priekšsēdētājs

(1922-1927)

(24.10.1873.–24.08.1940.)

Pirmais Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs (19.10.1922.–28.06.1927.)

LR finanšu ministrs (21.03.1921.-01.01.2022.) un (07.01.1924.-18.12.1924.)

Sabiedriski politiskā darbība

Studentu korporācijas "Selonija" biedrs

1. Saeimas (1922, ievēlēts no Bezpartejiskā nacionālā centra) un 2. Saeimas (1925, ievēlēts no Nacionālās apvienības) deputāts

Latvijas–Krievijas tirdzniecības līguma slēgšanas delegācijas loceklis un Latvijas tirdzniecības delegācijas priekšsēdētājs

Lasīt vairāk

Jūlijs Celms

Jūlijs Celms

Padomes priekšsēdētājs

(1927-1930)

(29.09.1879.–09.05.1935.)

Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs (28.07.1927.–16.06.1930.)
Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja p.i. (17.06.1930.–03.12.1930.)
Latvijas Bankas padomes loceklis (04.12.1930.–29.10.1931.)

Sabiedriski politiskā darbība

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs un tās dienas laikraksta "Sociāldemokrāts" redakcijas kolēģijas loceklis (1920–1934).

Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un visu četru Saeimu deputāts.

4. šķiras Jura krusts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (III šķira; Nr. 280)

Lasīt vairāk

Ādolfs Klīve

Ādolfs Klīve

Padomes priekšsēdētājs

(1922-1940)

(31.05.1888.-08.04.1974.)

Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks (1922-1931)
Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs (1931-1940)

Sabiedriski politiskā darbība

Latviešu zemnieku savienības biedrs
Latvijas Aerokluba padomes loceklis
Uzvaras laukuma izbūves komitejas prezidija loceklis
Latvijas Centrālās padomes loceklis

Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira (1926)
Latvijas aizsargu nopelnu krusts (1927)
Latvijas Neatkarības piemiņas medaļa (1928)
Igaunijas Ērgļa ordeņa I šķira (1936)
Triju Zvaigžņu ordeņa I šķira (1938)

Lasīt vairāk

Edmunds Ziemelis

Edmunds Ziemelis

Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(1933-1940)

(07.11.1980.–28.06.1970.)

Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks (30.03.1933.–15.07.1940.).

Sabiedriski politiskā darbība

Latvijas tehnisko biedrību savienības priekšsēdētājs (1932–1936)
Daugavas izbūves padomes loceklis (1932–1934)
Nacionālās celtniecības komitejas padomes (1936–1938)
Nacionālās celtniecības komitejas (1939–1940) loceklis
Latvijas Profesiju kameras pilnvarnieks (1938–1939) un priekšsēdētājs (1939–1940)
Žurnāla "Ekonomists" tehniskās nodaļas redaktors (1937–1940) 

Triju Zvaigžņu ordeni (II šķira)
Francijas Goda Leģiona ordeni (II šķira)
Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeni (I šķira)
Lietuvas Ģedimina ordeni (I šķira).

Lasīt vairāk

Ādolfs Bļodnieks

Ādolfs Bļodnieks

Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(1923-1933)

(06.08.1889.–21.03.1962.)

Latvijas Bankas padomes loceklis (1923-1933), t.sk. 1931.–1933. gadā (ar pārtraukumiem) – Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Ministru kabineta vadītājs (24.03.1933.–16.03.1934.)

Sabiedriski politiskā darbība

Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas centrālās valdes priekšsēdētājs (1924–1934)
2., 3. un 4. Saeimas deputāts
Laikraksta "Latvija" izdevējs un redaktors (1922–1940)
Studentu korporācijas "Talavija" biedrs

Lasīt vairāk

Jānis Vesmanis

Jānis Vesmanis

Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(1924-1926)

(03.05.1878.–13.06.1942.)

Latvijas Bankas padomes loceklis (01.11.1922.–30.06.1924.)
Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks (01.07.1924.–15.06.1926.).

Sabiedriski politiskā darbība

Avīzes "Latvijas Vēstnesis" galvenais redaktors (1923–1925)
Latvijas Universitātes studentu biedrības "Zemgalija" filistrs dibinātājs

Lasīt vairāk

Vilis Bandrevičs

Vilis Bandrevičs

Direktora vietnieks

(1923-1938)

(31.12.1875.–05.11.1945.)

Latvijas Bankas direktors (1923–1926)
Galvenā direktora vietnieks (1926–1938).

Sabiedriski politiskā darbība

Rīgas Latviešu biedrības biedrs
Tautu Savienības veicināšanas biedrs

Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira; 1926).

Lasīt vairāk

Žanis Šēnbergs

Žanis Šēnbergs

Direktora vietnieks

(1936-1940)

 (06.12.1898.–1946?)

Latvijas Bankas direktors (16.06.1936.–15.09.1938.)
Latvijas Bankas galvenā direktora vietnieks (15.09.1938.–15.07.1940.)

Sabiedriski politiskā dzīve

Latviešu zemnieku savienības biedrs (1928–1934)
Darbojās studentu biedrības "Fraternitas Rusticana" filistru biedrībā un Lestenes Annenieku mednieku biedrībā "Vanags".

Lasīt vairāk

Ernests Ozoliņš

Ernests Ozoliņš

Direktors

(1923-1940)

(03.08.1887. – 17.05.1942.)

Latvijas Bankas direktors (1923-1940)

Sabiedriski politiskā darbība

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1904-1921)
Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu (mazinieku) partija (1921-1929)
Progresīvā apvienība (1929-1934)

Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira (1932)

Lasīt vairāk

Staņislavs Kambala

Staņislavs Kambala

Direktors

(1926-1936)

(13.06.1893.- 21.12.1941.)

1922-1923 Latvijas Bankas padomes loceklis
1926-1936 Latvijas Bankas direktors

Sabiedriski politiskā darbība

Latgales Zemnieku partijas dibinātājs
Studentu biedrības „Dzimtene” goda biedrs

 

Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira

Lasīt vairāk

Alfrēds Varenais

Alfrēds Varenais

Direktors

(1922-1925)

(09.01.1886.-07.07.1925.)

Latvijas Bankas direktors (1922-1925)

Lasīt vairāk

Artūrs Graudiņš

Artūrs Graudiņš

Prezidents

(1990 III-VI)

Latvijas Bankas prezidents (1990. gada marts - jūnijs)

1990. gada 2. marts – ar Latvijas PSR likumu nodibina Latvijas Banku, kas iecerēta kā Latvijas PSR centrālā kredītiestāde.

1990. gada 26. marts - LPSR Augstākā Padome ar lēmumu "Par Latvijas Banku"  prezidenta amatā iecēla A. Graudiņu.

Lasīt vairāk

Pāvils Sakss

Pāvils Sakss

Prezidents

(1990-1991)

Latvijas Bankas prezidents (1990. gada jūlijs - 1991. gada septembris)

Iecelts prezidenta amatā ar Augstākās Padomes 587. lēmumu- 1990. gada 31. jūlijā.

Bankā top naudas sistēmas izveides projekts, strādā pie lata naudas zīmju dizaina, bet nacionālo valūtu tā vēl neemitē.

Lasīt vairāk

Einars Repše

Einars Repše

Prezidents

(1991-2001)

Latvijas Bankas prezidents divus termiņus (1991-2001)

Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas loceklis (1991-1993)
Vadījis Latvijas rubļa laišana apgrozībā, aizstājot PSRS rubli (1992)
Īstenota naudas reforma, atjaunojot nacionālo valūtu – latu (1993)

Sabiedriski politiskā darbība

1988 - aktīvs Atmodas politiķis. Latvijas nacionālās neatkarības kustības (LNNK) un Latvijas Tautas frontes valdes loceklis.
1990 - ievēlēts LR Pilsoņu kongresā
1990 – Latvijas Republikas Augstākajā padomes deputāts, tās Ekonomikas komitejas Banku un finanšu apakškomitejas vadītājs
2001 – kopš tam ar pārtraukumiem turpinājis politisku darbību

III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

Lasīt vairāk

Ilmārs Rimšēvičs

Ilmārs Rimšēvičs

Prezidents

(2001-2019)

Latvijas Bankas prezidents trīs termiņus (2001–2019)
Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un valdes priekšsēdētājs (1992–2001)
Eiropas Centrālās bankas Padomes un Ģenerālpadomes loceklis (2005–2019)

Īsi pirms amata termiņa beigām (2019) iesaistīts vairākās tiesvedībās, apsūdzības par personiskā kapacitātē veiktām darbībām. Savu vainu viņš noliedz.

Sabiedriski politiskā darbība

1989—1990 Latvijas Tautas Frontes Ekonomikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks

III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis
Francijas Goda  Leģiona ordenis

Apbalvojumi

Skatīt visas

Vēsturiskās reģionu nodaļas

Kartes attēls

Vēsture

Latvijas Republikas proklamēšana

Latvijas Sieviešu zelta fonda izveide

Rakstnieces Ivandes Kaijas aicinājums sievietēm ziedot vērtslietas valsts aizsardzībai un Latvijas Sieviešu zelta fonda izveide kalpoja par pamatu Valsts zelta fonda izveidei.

Rīkojums par Valsts zelta fonda izveidi

Rīkojums par Valsts zelta fonda izveidi nolūkā apturēt Latvijas rubļa vērtības mazināšanos (spēkā ar 23.03.1920.). Ministru prezidenta vietā to parakstījis iekšlietu ministrs Arveds Bergs, finanšu ministra vietā – ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.

Nacionālā valūta – lats

Ar valdības apstiprinātiem noteikumiem par Latvijas naudas sistēmas vienību noteikts lats ar zelta segumu 0.2903226 g. 

Latvijas nacionālās valūtas naudas vienību nosaukumu priekšlikumi
"Latvijas Bankas statūti"

Ministru kabinets 1922. gada 22. septembrī steidzamības kārtībā izsludināja "Latvijas Bankas statūtus".

Apstiprina Latvijas Bankas padomi

Ministru kabinets 1922. gada 19. oktobrī apstiprināja Latvijas Bankas padomes sastāvu un par padomes priekšsēdētāju iecēla Ringoldu Kalningu.

Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs Ringolds Kalnings (1922-1926)
Latvijas Bankas padomes pirmā sēde

Uz pirmo sēdi sapulcējas Latvijas Bankas padome: priekšsēdētājs Ringolds Kalnings, priekšsēdētāja vietnieks Ādolfs Klīve, locekļi Kārlis Benze, Jānis Bisenieks, Staņislavs Kambala, Aleksandrs Kārkliņš, Pēteris Siecenieks, Jānis Vesmanis un Jānis Zēbergs.

 

Latvijas Bankas padome (1922)
Darbu sāk Latvijas Bankas valde

Latvijas Bankas valde darbību sāka divu direktoru sastāvā - Ministru kabineta sēdē par direktoriem tika iecelti bijušās Valsts Krāj- un kredītbankas direktori Kārlis Vanags un Alfrēds Varenais. 

Latvijas Banka uzsāk darbību

Latvijas Banka pārvaldīšanā saņēma likvidētās Valsts Krāj- un kredītbankas aktīvus un pasīvus, kā arī darbiniekus.

Latvijas Banka strādāja no Finanšu ministrijas īrētās telpās K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, kur kādreiz atradās Krievijas Valsts bankas nodaļa. Latvijas Bankas pirmajos darbības gados ēku vēl rotāja uzraksts "Finanšu ministrija". 20. gs. 20. gadu vidū tā vietu ieņēma Latvijas Bankas nosaukums.

Latvijas Bankas galvenā ēka K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā,. 20. gs. 20. gadi.
Latvijas Banka izlaiž 10 latu banknoti

Jau apgrozībā esošajām Latvijas Valsts kases 500 rubļu zīmēm tika uzspiests uzraksts "Latvijas Bankas pagaidu naudas zīme 10 latu" ar norādi "Pret šo naudas zīmi Latvijas Banka izsniedz 2.903226 grama zelta".

Meta un uzdrukas autors bija Rihards Zariņš.

Latvijas Bankas pagaidu naudas zīme (500 Latvijas rubļu zīme ar 1922. g. uzdruku "10 latu").
Valsts uzņēmumu un projektu kreditēšana

Stājās spēkā Saeimas pieņemtais "Likums par aizdevuma procentu normu", kas noteica, ka par aizdevumiem nedrīkst ņemt vairāk par 12% gadā.

Apturēta brīva ārvalstu valūtas maiņa

Valdības izdotie "Noteikumi par ārzemju valūtas operācijām" atcēla Latvijas Bankas pienākumu apmainīt banknotes pret zeltu un apturēja to brīvu apmaiņu pret ārvalstu valūtu.

Pirmais Latvijas klīringa līgums

Klīringa jeb t.s. kompensācijas līgumus sāka lietot, lai veicinātu eksportu un novērstu pasaules ekonomiskās krīzes izraisīto ārējās tirdzniecības bilances pasivitāti. Tie paredzēja, ka bilances atlikums netiek izlīdzināts ar valūtas pārvedumiem, bet ar preču pirkumiem.

Līgumam ar Franciju sekoja klīringa līgums ar Vāciju, kas stājās spēkā 1932. gada 8. jūlijā. 1935. gadā šādi līgumi tika noslēgti ar Zviedriju, Lietuvu, Igauniju un Padomju Savienību, 1937. gadā – ar Itāliju, bet līdz 1940. gada vidum – arī ar Turciju, Bulgāriju, Ungāriju, Grieķiju un Somiju.

Lata piesaistes maiņa un cenu stabilitāte

Valdība pieņem lēmumu atteikties uzturēt Latvijas valūtai agrāko, no zelta atkarīgo kursu, kura dēļ ārējā tirdzniecība bija būtiski ierobežota ar kontingentiem (jeb kvotu sistēmu) un klīringa (jeb kompensācijas) līgumiem.

Karikatūrista K. Saliņa karikatūra žurnālā "Svari", par "pārkreditētajiem spekulantiem""
Uzvaras laukuma izbūves iecere

Uzvaras laukuma naudas loterijas pirmā diena Kongresu nama Kolonnu zālē. Rīga. 18.02.1938.
Valsts saimnieciskās padomes pirmā sesija

Valsts saimnieciskā padome pārraudzīja un koordinēja četru saimniecisko kameru – Amatniecības (1935), Darba (1936), Lauksaimniecības (1935) un Tirdzniecības un rūpniecības (1934) – darbu, un šo kameru prezidiju locekļi un sekciju priekšsēdētāji bija Valsts saimnieciskās padomes locekļi. Pavisam Latvijā, ieviešot šo arodu kameru sistēmu, tika izveidotas sešas kameras. Vismaz triju kameru vadībā atradās vairāki Latvijas Bankas padomes locekļi.

Valsts saimnieciskās padomes locekļi un komiteju vadītāji viesošanās laikā prezidenta pilī. Rīga. 11.01.1938.
Padomju okupācija

Banku nacionalizācija

Latvijas (Tautas) Saeimas deklarācija par banku un lielo uzņēmumu nacionalizāciju.

Astoņās 1940. gada augusta dienās Latvijas Banka pārņēma 32 privāto akciju banku un savstarpējo kredītbiedrību aktīvus un pasīvus. Nacionalizētās kredītiestādes tika pievienotas Latvijas Bankai kā atsevišķas nodaļas. Latvijas Bankas pārraudzībā tika nodotas arī 103 Latvijas krājaizdevumu sabiedrības. Vienlaikus norisinājās Latvijas Bankas funkciju sašaurināšana, tiek ierobežoti tās darījumi ar ārvalstīm.

Paziņojums par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju Latvijas Komunistiskās partijas oficiozā „Cīņa” ( 23.07.1940.)
Latvijas Bankas reorganizācija

Pamatojoties uz PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu un PSRS Valsts Bankas pavēli Nr.71 (5.10.1940), Latvijas Banka tiek reorganizēta par PSRS Valsts bankas Latvijas republikānisko kantori, kļūstot par PSRS Valsts bankas filiāli.

Pavēle par bankas reorganizāciju
Rīkojums par naudas maiņu

Latvijā paralēli latam tika ieviests padomju rublis, to attiecība tika noteikta 1 : 1.

Ar 1941. gada 25. martu visos norēķinos tika pārtraukta lata lietošana, rubļos konvertējot tikai iedzīvotāju noguldījumus līdz 1 000 latiem, bet pārējās summas nacionalizējot.

PSRS Valsts bankas rīkojums par naudas maiņu.
Latvijas republikāniskā kantora vērtību izvešana uz PSRS

Sakarā ar PSRS–Vācijas kara sākumu tika uzsākta Latvijas republikāniskā kantora un nodaļu evakuācija.

Latvijas republikāniskais kantoris tiek evakuēts uz Ivanovu. Uz PSRS no Latvijas Bankas tika izvestas vērtības (zelts, naudas zīmes, sudraba nauda, vērtslietas u.c.) 154 947 554.64 rbļ. apjomā.

1942. gada septembrī Latvijas republikāniskā kantora darbība tika apturēta.

Nacistiskā okupācija

Vācu armijas kolonna Latvijā 1941. gadā
Mēģinājums atjaunot Latvijas Banku

Nacistu okupācijas pirmajās dienās sabiedrība cerēja uz Latvijas neatkarības un arī Latvijas Bankas atjaunošanu. PSRS Valsts bankas republikāniskajam kantorim tika atgriezts Latvijas Bankas vārds, tika plānots arī atjaunot lata emisiju.

Tomēr vācu armijas saimnieciskā komanda (Wirtschaftskommando) šīs aktivitātes aizliedz. Lai arī Latvijas Bankai ļauj paturēt savu vēsturisko nosaukumu, tomēr tās tālāko darbību strikti regulē jaunā okupācijas vara.

Latvijas Bankas komisāriskā pārvaldnieka Jāņa Stalbova 1941.gada 7.augusta apkārtraksts par viņa iecelšanu amatā.
Pāreja uz norēķiniem vācu markās

1941. gada 1. jūlijā nacistu okupētajā Latvijā kā oficiāls maksāšanas līdzeklis tika ieviestas Valsts kredītkases naudas zīmes jeb t.s. okupācijas markas, kas aizstāja padomju rubli attiecībā 1 : 10, tādējādi samazinot un izlīdzinot Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus.

Lai gan nacistu okupācijas vara nemitīgi aicināja krāt naudas zīmes, sabiedrība bija atturīga, naudas zīmju vietā preču un pakalpojumu iegādē izmantojot barteru.

Ģenerālkomisāra Rīgā Propagandas daļas pasūtītais un Osvalda Rožkalna (1910–1989) veidotais plakāts "Esi taupīgs!", 1943. gads.
Latvijas Bankas likvidācijas process

Latvijas Zemes pašpārvalde vairākas reizes vērsās pie ģenerālkomisāra Rīgā ar lūgumu apturēt Latvijas Bankas likvidācijas procesu, kā arī izstrādāja vairākus projektus par Latvijas Bankas pilnīgu nodošanu Zemes pašpārvaldes pārziņā, tomēr šie lūgumi netika ievēroti.

Zemes pašpārvaldes ieņēmumu iekasēšanai, budžeta izdevumu segšanai, vērtspapīru pārvaldīšanai un pārdošanai Latvijas ģenerālapgabalā ar ģenerālkomisāra Rīgā rīkojumu tika izveidotas Finanšu kases, pārņemot šīs funkcijas no likvidētās Latvijas Bankas.

Vēl neatlaisto darbinieku godināšana Latvijas Bankas 20 gadu jubilejā. 01.11.1942.
Atjaunots PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskais kantoris

Maskavā tika atjaunots PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskais kantoris, kas pēc Latvijas teritorijas reokupācijas atjaunoja savu nodaļu darbību.

Līdz Latvijas Bankas atjaunošanai 1990. gadā Latvijas republikāniskais kantoris pildīja PSRS Valsts bankas filiāles funkcijas. 

Rīgas panorāma ar Latvijas Bankas ēku. 1944./1945. gads.
Otrā padomju okupācija

Neatkarības deklarācija

Latvijas Banka atjauno darbību

Līdz ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka atjauno darbību kā valsts centrālā banka ar nacionālās valūtas emisijas tiesībām un iespējām. Centrālās bankas uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, un tā naudas daudzumu ietekmē caur banku sistēmu, nesniedzot tiešus pakalpojumus uzņēmumiem un privātpersonām. Šāds princips iedzīvināts likumā "Par Latvijas Banku", ko Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma 1992. gada 19. maijā.

Latvijas Bankas prezidents Einars Repše (1991-2001)
Latvijas Bankas zelta atgūšana

Ārvalstu bankās glabātā Latvijas Bankas zelta atgūšana notika no 1991. gada novembra līdz 1994. gada maijam. Pakāpeniski tika atgūts Banque de France, Starptautisko norēķinu bankā, ASV Federālo rezervju sistēmā un Bank of England glabātais zelts (kopā 7.7 tonnas zelta).

Latvijas rubļa ieviešana

1992. gada 4. maijā Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kuras sastāvā bija Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis, Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, pieņēma lēmumu Nr. 1 "Par Latvijas rubļa ieviešanu apgrozībā".

Sāk darbu Latvijas Bankas klīringa sistēma

Izveidots starpbanku klīrings, kas dod iespēju, izmantojot maksājuma uzdevumus papīra dokumenta veidā, veikt maksājumus Latvijas rubļos starp bankām un to klientiem.

Latvija atjauno latu kā nacionālo valūtu

Apgrozībā paralēli Latvijas rubļiem nonāca pirmā atjaunotā lata naudas zīme – 5 latu banknote (maiņas kurss 1 lats = 200 Latvijas rubļu). Latos izteiktas preču un pakalpojumu cenas bija 200 reižu mazākas.

Statistikas sagatavošana saskaņā ar starptautisko institūciju prasībām

Katrai centrālajai bankai nepieciešami statistiskie dati, lai pieņemtu monetārās politikas lēmumus, analizētu apstākļus valsts finanšu sektorā un to mijiedarbību ar norisēm pasaulē. Latvijas Banka sagatavoja banku bilances statistiku, starpbanku darījumu statistiku, nebanku procentu likmju statistiku, valūtas pirkšanas un pārdošanas statistiku u.c. veidu statistiku.

Izlaistas pirmās Latvijas Bankas jubilejas monētas

Jubilejas monētu komplekts "Latvijas Republikas 75 gadi" (mākslinieki – Aivars Krūklis un Edgars Grīnfelds) ir sākums Latvijas Bankas veikumam lata jubilejas un piemiņas monētu jomā.

Latvijas Bankas padome apstiprina pirmās rezervju ieguldīšanas vadlīnijas

Saskaņā ar Latvijas Bankas padomes 1993. gada 16. novembrī apstiprinātajām rezervju ieguldīšanas vadlīnijām daļa Latvijas Bankas ārvalstu rezervju 1994. gada oktobrī nodota pārvaldīšanā ārējiem pārvaldītājiem.

Latvijas Banka piesaista latu SDR

Latvijas Banka piesaistīja latu Starptautiskā Valūtas fonda naudas vienībai SDR (1 SDR = 0.7997 LVL), ko veidoja piecas pasaules svarīgākās valūtas un ko pieņemts saukt par valūtu grozu. SDR valūtu grozā tad ietilpa ASV dolārs (39%), Vācijas marka (21%), Japānas jena (18%), Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11%) un Francijas franks (11%).

Latvijas Banka līdz eiro ieviešanai 2014. gada 1. janvārī nodrošināja nemainīgu lata kursu. Lata kursa stabilitāte attiecībā pret pasaules vadošajām valūtām ļāva Latvijai kā mazai valstij ar atvērtu tautsaimniecību uzturēt cenu stabilitāti un vairot eksportu.

SDR valūtu grozs 1994. gadā
Sāk darbu Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma

Ieviešot elektronisko dokumentu apmaiņu, Latvijā tika nodrošināta klientu latos veikto maksājumu izpilde divu dienu laikā.

Maksājumu sistēma
Sāk Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas būvniecību

Lēmumu par ēkas būvniecību Latvijas Bankas padome pieņēma 1994. gada 12. maijā.

Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunās ēkas pamatakmens ielikts 1999. gada 23. jūlijā. Celtnes pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un apgrozībā esošo Latvijas naudas zīmju paraugiem.

Ēkas pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Darbu sāk Starpbanku automatizētā maksājumu sistēma (SAMS)

Pirmā reāla laika starpbanku norēķinu sistēma lieliem latu tirgus darījumiem veicināja raitu monetārās politikas īstenošanu un starpbanku tirgus attīstību, nodrošinot bankām iespēju veikt norēķinu par darījumiem dažu minūšu laikā. Banku klienti izmantoja šo sistēmu arī steidzamiem maksājumiem.

Nacionālās finanšu uzraudzības institūcijas izveide

2001. gada 1. jūlijā darbu sāk vienotā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas veic kredītiestāžu un apdrošināšanas tirgus dalībnieku un vērtspapīru tirgus uzraudzību.

Komisijā apvienota līdzšinējā Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Vērtspapīru tirgus komisija, kā arī Noguldījumu garantiju fonda pārvalde.

Pabeigta Rīgas filiāles ēkas būvniecība

2001. gada 16. novembrī pabeigta Rīgas filiāles ēkas būvniecība, radot centrālās bankas vajadzībām atbilstošu, ietilpīgu un drošu skaidrās naudas glabātavu. Arhitektoniski nozīmīgā celtne iezīmē Daugavas kreisā krasta tālākās attīstības iespējas. Tās ārējais apveids eleganti saplūst ar Daugavas senkrasta līniju.

Ēkai piešķirta gada balva par 2001. gada labāko darbu Latvijas arhitektūrā kategorijā "Sabiedrisko ēku jaunbūves". Latvijas Būvnieku asociācijas gadskārtējā skatē "Gada labākā būve 2001" tā atzīta par labāko jaunbūvi.

Latvija pievienojas Eiropas Savienībai

2004. gada 5. maijā Latvija kopā ar deviņām citām Eiropas valstīm kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai Latvijas Banka kļūst par Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieci.

Latvijas Bankas prezidents kļuva par Eiropas Centrālās bankas (ECB) Ģenerālpadomes locekli, un Latvijas Bankas eksperti sāka darboties vairāk nekā 40 komitejās un darba grupās, piedaloties lēmumu pieņemšanā, sadarbojoties ar ECB un citām ES valstu centrālajām bankām un daloties ar Latvijas pieredzi dažādos centrālo banku kompetencē esošajos jautājumos.

Izveidots Latvijas Bankas apmeklētāju centrs "Naudas pasaule"

Latvijas Bankas apmeklētāju centrs "Naudas pasaule" 2004. gadā izveidots kā pamatelements Latvijas Bankas ekonomikas izglītošanas programmā un nodrošina sabiedrības izpratnes veicināšanu par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas saistīti ar naudas apriti un lomu tautsaimniecībā. Tas uzņem 8 000–9 000 apmeklētāju gadā.

Latvijas Banka piesaista latu eiro

Piesaistot latu eiro ar piesaistes kursu 1 EUR = Ls 0.702804 un līdzšinējo svārstību koridoru ±1%, Latvijas Banka spēra pirmo soli ceļā uz eiro kā savu valūtu nākotnē.

Sākta sabiedrības aptauja "Latvijas gada monēta"

katru gadu Latvijas Banka aicina ikvienu valsts iedzīvotāju izteikt savu viedokli par to, kura no iepriekšējā gadā tapušajām lata jubilejas un piemiņas monētām (kopš 2014. gada – kura no eiro kolekcijas monētām) bijusi īpaši emocionāla, oriģināla vai tematiski saistoša. 

Lats iekļauts Valūtas kursa mehānismā II

No 2005. gada 2. maija Latvija pievienojās VKM II ar jau pastāvošo lata kursu attiecībā pret eiro, saglabājot finanšu tirgum jau ierasto lata svārstību koridoru ±1%. Šis solis bija priekšnosacījums eiro ieviešanai Latvijā. VKM II ir sistēma, kurā dalībvalstis, kuras vēlas ieviest eiro, piesaista savas nacionālās valūtas eiro.

Atrodoties VKM II, valstij, kas gatavojas eiro ieviešanai, jānodrošina valūtas kursa stabilitāte un jāizpilda vairāki ekonomiskie nosacījumi jeb Māstrihtas kritēriji (zema inflācija, procentu likmes, budžeta deficīts, valdības parāds). Kopš pievienošanās VKM II Latvijas monetārajai sistēmai tā ietvaros jādarbojas vismaz divus gadus, bet kopumā šā perioda ilgums ir atkarīgs no Māstrihtas kritēriju izpildes.

Lata kurss attiecībā pret eiro starpbanku tirgū bija tuvu oficiāli noteiktajam tā kursam
Pievienošanās TARGET2 sistēmai

Latvija pievienojās TARGET2 sistēmai līdz ar tās darbības uzsākšanu. Pievienošanās veicināja Latvijas integrāciju Eiropas tirgū. Bankas un to klienti dažu minūšu laikā varēja norēķināties eiro visā Eiropā. Tika uzsākta maksājumu infrastruktūras sagatavošana eiro ieviešanai. Kopā ar eiro norēķina ieviešanu EKS sistēmā (01.01.2008.) tika atbalstītas uzņēmēju augošās eiro veiktu norēķinu prasības.

Sāk darbu Latvijas Bankas Kredītu reģistrs

Kredītu reģistrs tiek izmantots kā informācijas avots personu kredītspējas vērtēšanai, finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai un makroekonomiskajai analīzei.

Augstākā starptautiskā atzinība Latvijas monētai

2010. gadā zelta "Latvijas monēta" ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) uzvarēja nominācijā "Gada zelta monēta" (Gold Coin of the Year) un ieguva galveno balvu "Gada monēta 2010" (2010 Coin of the Year Award).

Monētas dizaina autors – Teodors Zaļkalns (līdz 1930. gadam Grīnbergs, 1876–1972), ģipša modeli kalšanai pēc autora veidojuma sagatavojusi Ligita Franckeviča. Monēta kalta 2008. gadā Münze Österreich (Austrija).

Sāk Latvijas eiro monētu kalšanu

2013. gada 31. jūlijā Vācijā sākta Latvijas eiro monētu kalšana Latvijas eiro monētas, kas nepieciešamas eiro ieviešanai un pirmajam eiro apgrozības gadam, kaltas Štutgartē un Karlsruē.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iedarbina naudas izgatavošanas iekārtu.
Latvija ievieš eiro

Latvijas Banka piedalās Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanā

Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā Latvijas Banka sniedza aktīvu atbalstu valdībai ES tiesību aktu iniciatīvu virzībā maksājumu pakalpojumu, finanšu pakalpojumu, finanšu tirgus regulēšanas, statistikas un citās jomās, kā arī nodrošināja ES interešu pārstāvēšanu G20.

Latvijas Banka kļūst par nacionāla līmeņa centru naudas viltojumu pārbaudes jomā

Latvijas Bankā darbu sāk vienots naudas pārbaudes centrs, kurā apvienots Valsts analīzes centrs, Monētu valsts analīzes centrs (agrāk abi Valsts policijas struktūrā) un Valsts naudas viltojumu uzraudzības centrs (agrāk Latvijas Bankas struktūrā).

Latvija pievienojas OECD

Zibmaksājumu servisa ieviešana

Ātro maksājumu jeb zibmaksājumu serviss atbalsta un veicina inovatīvo maksājumu veidu attīstību un ieviešanu Latvijā un ļauj iedzīvotajiem norēķināties (veikt maksājumus) dažu sekunžu laikā 24/7/365 režīmā.

2018. gada novembrī zibmaksājumi pieejami nu jau 90% Latvijas iedzīvotāju.

Pievienošanās TARGET2 vērtspapīriem (T2V) platformai

Pievienošanās TARGET2 vērtspapīriem platformai veicina Latvijas vērtspapīru tirgus integrāciju Eiropas vērtspapīru tirgū. Veicot norēķinus vienotajā platformā, Latvijā emitētie vērtspapīri kļūst daudz pieejamāki Eiropas investoriem.

Diskusija par ieguvumiem un jaunām iespējām Baltijas kapitāla tirgum. 26.09.2017.
Modernizēta "Naudas pasaule"

Latvijas Banka pēc eiro ieviešanas pakāpeniski pārveido zināšanu centru "Naudas pasaule", lai piedāvātu situācijai atbilstošu pilnvērtīgu saturu un modernizētu tehnoloģisko risinājumu. Tāpēc veikta telpu un ekspozīcijas pārbūve un informācijas satura un tā iepazīšanas iespēju pārveide.

Rīgā notiek ECB Padomes sanāksme

2018.gada jūnijā globālās finanšu pasaules uzmanība bija pievērsta Rīgai, kur Latvijas Bankā notika Eiropas Centrālās bankas Padomes izbraukuma sanāksme.

Šī bija vēsturiska tikšanās, politikas lēmējiem pieņemot lēmumus par monetārās politikas normalizēšanu un atbalsta instrumentu pakāpenisku samazināšanu.

Latviju sanāksmē pārstāvēja un ciemiņus uzņēma centrālās bankas prezidenta pienākumu izpildītāja Zoja Rasmusa.

"Medus monēta" atzīta par Gada monētu

2020. gadā jau otro reizi Active Interest Media (AIM; ASV) organizētajā Coin of the Year Awards konkursā Latvijas Bankas kolekcijas monēta – "Medus monēta" (2018) – atzīta par Gada monētu (Coin of the Year). "Medus monēta" ieguva pirmo vietu arī atsevišķā nominācijā "Gada mākslinieciskākā monēta".

Digitālais mācību līdzeklis "Mana ekonomika"

Latvijas Banka tās ekonomikas izglītības vietnē "Naudas skola" sāk pakāpeniski publicēt digitālu mācību līdzekli "Mana ekonomika", kas saturiski un metodoloģiski palīdz 1.–12. klašu skolotājiem vispārizglītojošās skolās mācīt ekonomikas saturu sociālo zinību priekšmetos.

"Mana ekonomika" ir tapusi pieredzes bagātu skolotāju, vadošo izglītības ekspertu un Latvijas Bankas ekonomistu kopdarbā. "Mana ekonomika" ir atbilstošs jaunās "Skola 2030" jeb kompetenču pieejai, turklāt sekmīgi izmantojams attālināto mācību formātā.

Latvijas Banka pāriet uz viena līmeņa pārvaldību

Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Banku” Latvijas Banka pāriet uz viena līmeņa pārvaldības modeli, nodrošinot efektīvāku pārvaldības lēmumu pieņemšanu un informācijas apmaiņu. Likuma grozījumi paredz pārmaiņas pārvaldībā, nosakot Latvijas Bankas valdes darbības izbeigšanu. Tādējādi visus lēmumus, izņemot tos, kuri nodoti Latvijas Bankas prezidenta kompetencē, Latvijas Bankas vārdā pieņems Latvijas Bankas padome.

Pieņemta jaunā monetārās politikas stratēģija

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome publicē savu jauno monetārās politikas stratēģiju, kas izklāstīta monetārās politikas stratēģijas paziņojumā. Jaunā stratēģija pieņemta pēc rūpīga izvērtējuma, kas tika uzsākts 2020. gada 23. janvārī. 18 mēnešu laikā Padome rīkoja daudzus seminārus, prezentācijas, diskusijas un tikšanās saistībā ar visiem izvērtējuma elementiem, sekojot pamatidejai, ka tiks izvērtēts ikviens aspekts.

Izvērtējuma ietvaros ECB un nacionālās centrālās bankas arī rīkoja vairākus uzklausīšanas pasākumus plašai sabiedrībai, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Šo pasākumu laikā izskanējušās idejas un viedokļi tika iestrādāti Padomes lēmumos.

Jauns Latvijas Bankas likums

Saeima apstiprina jauno Latvijas Bankas likumu, kas nosaka Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrāciju vienā institūcijā no 2023. gada.

Jaunais Latvijas Bankas likums nosaka integrētās institūcijas darbības principus, uzdevumus un pārvaldes uzbūvi, kā arī tās lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā. Likums paredz FKTK integrāciju ar Latvijas Banku, ievērojot monetārās politikas un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Banka kļūst atbildīga par finanšu pratības jomu

Pakāpeniski īstenojot priekšdarbus Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācijai vienā institūcijā, ar 2022. gada 1. janvāri par Latvijas nacionālo koordinatoru finanšu pratības jomā kļūs Latvijas Banka.

1920.
1930.
1940.
1990.
2000.
2010.
2020.