Kredītu reģistrs ir kredītvēstures un garantiju ziņu krātuve - kā iedzīvotāji un uzņēmumi pilda saistības ar finanšu uzņēmumiem. Latvijas Banka ir šīs valsts informācijas sistēmas pārvaldniece.
Kredītu reģistrā ziņas sniedz reģistra dalībnieki, to skaitā arī visas komercbankas, kas darbojas Latvijā. Tā ir informācija par reģistra dalībnieku aizņēmējiem un to galviniekiem, viņu saistībām un to izpildi.
Katra persona var uzzināt, kādas ziņas par viņu glabājas Kredītu reģistrā. Visērtāk Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pārskatu par sevi ir saņemt elektroniskā veidā Kredītu reģistra elektroniskās apkalpošanas interneta vietnē https://manidati.kreg.lv. Klātienē reģistra izziņu iespējams saņemt, kad to atļauj epidemioloģiskās drošības situācija - Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B (jāseko paziņojumiem).
Ziņas par saistībām pēc to izbeigšanās glabājas Kredītu reģistrā 10 gadus. Ziņas par pieļautajiem maksājumu kavējumiem Kredītu reģistrā glabājas 5 gadus pēc to pilnīgas samaksāšanas. Šāda kredītvēsture citam iespējamam aizdevējam ļauj drošāk novērtēt, kāds maksātājs ir iespējamais aizņēmējs; reģistra datu lietpratīga izmantošana veicina valsts finanšu stabilitāti, noder banku uzraudzībā.
Sākot ar 2012. gada 1. decembri Kredītu reģistra darbību regulē ''Kredītu reģistra likums'', Latvijas Bankas ''Kredītu reģistra noteikumi'' (izdoti saskaņā ar ''Kredītu reģistra likumu'') un ''Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku'' (izdoti saskaņā ar ''Kredītu reģistra likumu'' un likumu ''Par Latvijas Banku").
Kredītu reģistrs darbību sāka 2008. gada 1. janvārī, kad tajā automātiski tika reģistrēta parādnieku informācija, kura no 2003. gada 2. jūnija līdz 2007. gada 31. decembrim tika uzkrāta Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā.
Kredītu reģistrs tika izveidots, ievērojot Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007. gada 6. marta sēdē atbalstīto Finanšu ministrijas "Ziņojumu par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem".